论语十二章

论语十二章朗读

lùnshíèrzhāng

ziyuēxuéérshízhīshuōyǒupéngyuǎnfāngláirénzhīéryùnjūnzixuéér

céngziyuēsānshěngshēnwèirénmóuérzhōngpéngyǒujiāoérxìnchuánxuéér

ziyuēshíyǒuérzhìxuésānshíérshíérhuòshíérzhītiānmìngliùshíérěrshùnshíércóngxīnsuǒwèizhèng

ziyuēwēnérzhīxīnwèishīwèizhèng

ziyuēxuéérwǎngérxuédàiwèizhèng

ziyuēxiánzāihuídānshípiáoyǐnzàilòuxiàngrénkānyōuhuígǎixiánzāihuíyōng

ziyuēzhīzhīzhěhǎozhīzhěhǎozhīzhězhīzhěyōng

ziyuēfànshūshíyǐnshuǐgōngérzhěnzhīzàizhōngérqiěguìyúnshùér

ziyuēsānrénxíngyǒushīyānshànzhěércóngzhīshànzhěérgǎizhīshùér

zizàichuānshàngyuēshìzhěshězhòuzihǎn

ziyuēsānjūnduóshuàiduózhìzihǎn

zixiàyuēxuéérzhìqièwènérjìnrénzàizhōngzizhāng